KĀPĒC RADĀS LOKSTENES SVĒTNĪCA?

"Īsti vairs nevaru pateikt, vai šī iecere atnāca sapnī vai iznira no zemapziņas. Globalizācijas laikmetā straujajā dzīves dinamikā, kad pasaule ir atvērta, cilvēki baidās attālināties no saknēm, senču tradīcijām, latviskās dzīvesziņas. Nepieciešams tās uzsvērt, lai mēs nepazaudētu šīs vērtības. Esmu uzņēmējs no deviņdesmito gadu sākuma, kad sāku visu no nulles. Gadiem ejot, mainās dzīves vērtības, daudz ko ieraugi citām acīm nekā jaunībā, kad dzīves dinamika dzen uz priekšu. Mainās pieeja dzīvei, vērtībām, gribas kaut ko dvēselei. Darbs 25 gadu garumā ir atstājis iespaidu arī uz veselību, psiholoģiju, un es sāku meklēt līdzsvaru garīgajā pasaulē.

Man svarīgas vienmēr bijušas nacionālās vērtības, apziņa, bet latviskās tradīcijas es vairāk saistīju ar folkloras kopām. Iedziļinoties sapratu, ka latviskā dzīvesziņa ir daudz plašāka un man ļoti tuva. Par dievturību es uzzināju pirms vairākiem gadiem kādā sarunā. Līdz tam es šādu vārdu nebiju dzirdējis! Internetā atradu informāciju un sapratu – tā ir tuva manai dvēselei. Pēc tam es uzmeklēju Valdi Celmu un Andreju Broku no Dievturu sadraudzes, un viņi man palīdzēja realizēt šo ideju. Tagad esmu sapratis – viss ir pareizi. Šim projektam tur bija jābūt! Dieviņš man uzdevis pienākumu izveidot šo vietu, uzturēt, būt blakus, uzņemt cilvēkus, bet pasākumu organizēšanu esmu uzticējis Dievturu sadraudzei. (..) Mēs nevēlamies šo vietu attīstīt par apmeklētu, publiskā tūrisma objektu, bet arī neslēpjamies. Tiem, kas par to interesējas, stāstām, rādām. Dievsēta atrodas uz salas. Turpat pāri upei rit dzīve, ir kustība, bet uz salas izdzīvo citas izjūtas. Ne vienmēr vajag ļoti iedziļināties, ko katra zīme, lieta simbolizē, svarīgi ir vienkārši pabūt citās izjūtās, pieskarties latviskām vērtībām. Es arī esmu parastais latvietis no tautas un nemēģinu iet pārāk dziļi." (Uzņēmējs Dagnis Čākurs, SIA Liepkalni īpašnieks.)